Mirstoša pacienta aprūpes principi

Situācijā, kad letāls iznākums ir kļuvis neizbēgams, mediķiem var nākties saskarties ar jautājumiem, kuru mērķis ir noskaidrot cik daudz laika vēl atlicis dzīvot mirstošajam pacientam, tomēr speciālistiem šādā situācijā būtu jābūt kompetentiem un jāievēro mirstoša pacienta aprūpes principu, kas nosaka, ka nesaprātīgi un nelietderīgi būtu minēt, cik ilgi pacients vēl dzīvos. Protams, ka profesionālam mediķim jāspēj paredzēt iespējamās briesmas, tomēr viņš nav gaišreģis, tādēļ nav arī spējīgs prognozēt precīzu nāves iestāšanās brīdi. Speciālistam uz jautājumiem jāatbild iedrošinoši un godīgi, ar to norādot savu gatavību sadarboties, taču nevajadzētu melot ne sev, ne citiem, ka spēj izdarīt vai prognozēt vairāk kā realitātē iespējams. Jāatcerās arī, ka patiesība nav cerības ienaidniece un, par spīti nāves tuvumam, cilvēks arī apzinoties to, var mūža pēdējās dienas nodzīvot iespējami pilnvērtīgāk.
Medicīnas un aprūpes personālam jāpalīdz samierināties ar nāvi un miršanu, jānodrošina labvēlīga, godīga attieksme un laipnība, lai sniegtu pēc iespējas lielāku komfortu gan pacientam, gan viņa piederīgajiem. Pacientam dzīves nobeigumā svarīgākā ir vajadzība pēc drošības un pārliecība, ka viņam veltītā uzmanība būs patstāvīga līdz pat pašām beigām. Tādēļ medicīnas un aprūpes personāla uzdevums ir pacientu aprūpēt un būt blakus līdz iestājās nāve, kas arī ir viens no svarīgākajiem mirstoša pacienta aprūpes principiem.
…