-
Mīti un stereotipi par Krusta kariem
Vai kopā ar zaudēto krustneši guva peļņu? Vai viņi kļuva bagāti? Nē. Krustneši tiešām vairāk zaudēja, nekā ieguva. Kā arī notiek visos karos. Visi zaudē, izņemot tirgotājus. Bruņinieki pēc Krusta kariem, izpildot apsolīto Dievam, obligāti atgriezās mājās (lielākā daļa). Tie atgriezās nabagi. Savukārt par parastiem zemniekiem pat nav, ko teikt. Daudzi vienkārši mira no bada situācijas dēļ. Protams, bija daži piemeri, kas kaut ko no kara ieguva un gāja karot ar noteiktu mērķi - iegūt jaunas zemes. Tas bija Boemunds I. Viņš bija viens no pirmajiem Krusta karu līderiem. Viņš vēlējās izplatīt savu varu uz austrumiem, iekarojot tur jaunas zemes. Bet daudz viņš neieguva. Zemes, par kurām viņš sapņoja, bija daudz mazākas nekā tās, kas viņam bija iepriekš. …
Krusta kari ilga vairākus gadsimtus. Ar laiku šo karu cēloņi varēja saplūst, un kopumā pa tādu laiku varēja notikt viss kas. Tādēļ ir radušies vairāki mīti un stereotipi par šiem visiem zināmiem kariem. Daži aizvien uzskata, ka sākotnēji kristieši uzbruka musulmāņiem vai ka Krusta karu galvenais iemesls bija Eiropas pārapdzīvošanas dēļ, vai, ka krustneši piedalījās karos tikai, lai nopelnītu. Šajā esejā es noliegšu konkrētos mītus un stereotipus. Pirmkārt, jau pašā tēmas izzināšanas sākumā rodas nepareizs viedoklis par to, kā sākās Krusta kari. Musulmāņi bija pirmie, kas sāka uzbrukt kristiešu zemēm. Tie uzsāka agresīvu ekspansiju, kuru ar Krusta kariem vēlējās apstadināt eiropieši. Dzelzs uzkarsa līdz bīstamai temperatūrai, kad seldžuku tautu sirojumi tika līdz pašai Konstantinopolei 11.gs. Austrumu Romas imperators Aleksejs I Komnins piesauca Romas pāvestu palīdzēt. Viņš nebija gaidījis, ka šāda maza prasība pāries vairāku gadismtu masu karos. Paliek skaidrs, ka cēloņi ir nedaudz citādāki. Tiešām Eiropā uz to laikā bija pārapdzīvošana, bet tā nebija kritiskā stāvoklī, lai tu uzskatītu par demogrāfisko sprādzienu. Pēc zināmiem datiem krustneši negāja iekarot musulmaņu zemes; krustneši gāja atkarot iepriekš bijušās kristiešu svētās zemes, kuras musulmaņu sirojumu dēļ zaudeja eiropieši. Tāpēc Krusta karu oficiālais cēlonis bija atgriezt iepriekš zaudēto. Vai kopā ar zaudēto krustneši guva peļņu? Vai viņi kļuva bagāti? Nē. Krustneši tiešām vairāk zaudēja, nekā ieguva. Kā arī notiek visos karos. Visi zaudē, izņemot tirgotājus. Bruņinieki pēc Krusta kariem, izpildot apsolīto Dievam, obligāti atgriezās mājās (lielākā daļa). Tie atgriezās nabagi. Savukārt par parastiem zemniekiem pat nav, ko teikt. Daudzi vienkārši mira no bada situācijas dēļ. Protams, bija daži piemeri, kas kaut ko no kara ieguva un gāja karot ar noteiktu mērķi - iegūt jaunas zemes. Tas bija Boemunds I. Viņš bija viens no pirmajiem Krusta karu līderiem. Viņš vēlējās izplatīt savu varu uz austrumiem, iekarojot tur jaunas zemes. Bet daudz viņš neieguva. Zemes, par kurām viņš sapņoja, bija daudz mazākas nekā tās, kas viņam bija iepriekš. Vienīgais, ko tiešām ieguva kristieši, ir daži reģioni, kas skaitījās par kristiešu svētajām zemēm, kas iepriekš tika zaudētas. Krusta kari bija zaudēti no abām pusēm. Musulmaņi atgrieza Svēto zemi sev, bet cilvēki un citas vērtības bija zaudētas lielos daudzumos.
- Krusta kari un to sekas Baltijā
- Krusta kari. To cēloņi un sekas
- Mīti un stereotipi par Krusta kariem
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Krusta kari un to sekas Baltijā
Essays for secondary school2
-
Krusta kari. To cēloņi un sekas
Essays for secondary school2
-
Ticība un Krusta kari
Essays for secondary school3
-
Absolūtisms, apgaismība un apgaismotais absolūtisms Eiropā un Latvijā 17. un 18.gadsimtā
Essays for secondary school3
Evaluated! -
Krusta karu cēloņi un sekas
Essays for secondary school1