Atverot Aleksandra Čaka dzejoļu krājumu ‘’Mana paradīze’’, pirmais, ko mūsu grāmatā varēja redzēt ir Valda Rūmnieka, 20.gadsimta rakstnieka, dramaturga un literatūrzinātnieka, nelielo recenziju vai ievadu krājumā. Šim ievadam ir ļoti vienkāršs un vienlaikus visa šī darba idejas ietverošs nosaukums ‘’Čaka paradīze’’. Ar to jau viss ir pateikts – par ko ir dzejoļu krājums, kam tas ir veltīts, kas ir iedvesmojis Aleksandru Čaku.
Vispār pilsētas tēma latviešu literatūrā iet roku rokā ar rakstnieka vārdu, jo viņš bija pirmais, kas izmantoja pilsētu un tās elementus kā tēlus, dzīvās būtnes, tāpēc arī viņu mēdz dēvēt par pirmo urbānistu latviešu literatūrā un Rīgas rakstnieku. Rīga nospēlēja Čaka dzīvē nozīmīgo lomu, par to arī raksta Valdis Rūmnieks: “Līdzīgs liktenis piemeklēja tos simtus dzejoļu, kurus Čaks rakstīja 1922.gada vasarā, kad tikko bija atgriezies no Krievijas, - tie bija mākslinieciski vāji, un tajos vērīgs lasītājs varētu samanīt amatieriskus pakaļdarinājumus Rainim, Bārdam, Porukam…”, bet tad pēkšņi par 1923. gada Aleksandru Čaku Rūmnieks teicis “Čaks vienā rāvienā piepeši izmainīja rokrakstu un sāka rakstīt burvīgus, neparasti valdzinošus un jutekliskus dzejoļus par nomali, bulvāriem, liepām, kioskiem…”. Rīga iedvesmoja rakstnieku, kā tad izskatījās Čaka laika Latvijas galvaspilsēta? A. Čaka Rīgu mēs gribam veidot kopā ar jums, lasot dzejoļu krājumu. …