M.Zīverta lugas "Āksts" fragmenta analīze

Tēma. Cilvēku attiecības 17.gadsimta sākumā, kur pastāv gan mīlestība un kaislības, gan principi, kas dažkārt spēcīgāki par personības individuālo viedokli, garīdznieku aprobežotā pasaules uztvere kontrastā mākslinieku (aktieru, rakstnieku) iekšējai pasaulei un brīvajiem uzskatiem. Izšķirtās ģimenes liktenis, kurā iejaucies nevēlams personāžs, kas pat tiranizē ģimeni, neļauj tai būt pašai un uzspiež savu safabricēto viedokli. Cilvēka kā individualitātes un pūļa vientiesība, pūļa kā kategorijas pakļaušana kādam konkrētam uzskatam, domas brīvības un viedokļu atšķirība laukos un pilsētā, kā arī dažādās valstīs. Sabiedrības slāņu dažādā nozīme – klauna loma uz skatuves un dzīvē: apbrīna un nicinājums. Tenkas, vēlamā pieņemšana par patieso, šķiru dažādā cīņa par izdzīvošanu.
Konflikts. Lugas fragmentā atklāti vairāki konflikti, to fragmenti, dažādas to attīstības fāzes. Divi nozīmīgākie ir saistīti ar galveno varoni Šekspīru. Viens ir par klauna – aktiera lomu sabiedrībā – apbrīnu uz skatuves un noliegumu, pat nicinājumu, kad tas rampas gaismu atstājis, otrs – starp Šekspīru un Falstafu – par patiesajām dzīves vērtībām un vajadzībām, Baznīcas savdabīgo attieksmi pret teātra mākslu, literatūru un rakstniecību laicīgā nozīmē, dzīvi pēc nāves un Falstafa autoratīvi aprobežojošo un ierobežojošo attieksmi pret rakstnieka ģimeni, Stretfordas ciemu un tās ļaudīm. …