Nacionālisms kā Eiropas vienotības grāvējs

1848. gada revolūcija sūtīja milzīgu šoka vilni caur visu Eiropu. Tika mesti šķēršļi vienlaikus daudzās pilsētās un valstīs.
Šī attīstība ilustrēja solidaritāti un vienotību, kura bija parādījusies Eiropas teritorijā. Tomēr strīda jautājumi tomēr visur nebija vienādi. Parīzē galvenais jautājums bija par sociālo stāvokli, kamēr jaut kur citur galvenais uzsvars bija veltīts uz liberālas konstitūcijas ieviešanu, vai pirmkārt, nacionālai neatkarībai. Arī Hābsburgu impērija bija iedragāta. Meternihs aizbēga uz Angliju, sacelšanās uzliesmoja Vīnē, Prāgā un Budapeštā. Austrieši bija izdzīti no Milānas. Bija vēl arī daudz citu pārmaiņu.
Iedomātā ideālisma ēra bija beigusies. 19. gs otrajā pusē dominēja politiskais reālisms. Nacionālās atbrīvošanas kustības pārtrauca sapņot un sāka apzināties realitāti, pieejot tai ar praktisku pieeju.
Pēc rindas dažādu notikumu, Itālijas apvienošana bija sasniegta 1860. gadā. 1866. gadā Hābsburgu impērijai bija jāatdod Venēcija Itālijai, Prūsija guva uzvaru pār Austriju un Prūsija pārņēma vadību pār Ziemeļvācijas federāciju. …