Nauda mūsdienu pasaulē, viennozīmīgi, spēlē lielu lomu. Un mēs, nenoliedzami, dzīvojam materiālisma laikmetā. Annas Stepčenko rakstā „Nauda un dzīvesstils” raksturo naudas būtību, mērķi, tās ekonomisko un politisko varu, vietu vērtību sistēmā, kā arī salīdzina to ar mūsdienu dzīvesstilu – komfortu, intelektu, kultūru, filozofiju.
Esejā par Annas Stepčenko rakstu „Nauda un dzīvesstils” dziļāk aplūkošu sekojošas tēmas:
Nauda – kā maiņas līdzeklis un vērtību mērs;
Nauda – kā vara, ekonomiskā un politiskā vara;
Nauda mūsdienu vērtību sistēmā;
Nauda un dzīvesstils;
Nauda un intelekts.
Esejas mērķis ir saistošā, loģiskā un argumentētā veidā izklāstīt savu viedokli par tēmu – nauda un dzīvesstils.
Naudai ir daudz un dažādas funkcijas. Kā viena no galvenajām naudas funkcijām ir nauda kā maiņas līdzeklis. Šo funkciju kā maiņas un apgrozības līdzeklis - nauda pilda vienmēr, kad notiek samaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. „Nauda ir līdzeklis, kas padara maiņu daudz ērtāku, vienkāršāku un izdevīgāku. Tā aizstāj neefektīvo bartera tirdzniecību, kad notiek vienas preces vai pakalpojumu maiņa pret citu preci vai pakalpojumu.”1
Mūsdienās bez naudas nav iedomājama cilvēku dzīve. Lai arī nauda ir vienkārša cilvēku izgudrota papīra banknote (monēta), kas būtībā nenozīmē neko – vienkāršs papīra gabaliņš, cilvēks pats tai ir noteicis vērtību un tas ir vērtības mērs – „šo funkciju nauda pilda, salīdzinot un samērojot pēc kvalitātes dažādas preces un pakalpojumus. Naudu kā vērtības mēru iespējams lietot tāpēc, ka visās valstīs pieņemts savs vērtības mērs. …
