Mūsdienās ar vārdu savienojumu nauda un morāle galvā nāk visdažnedažādākās idejas.
Definēsim jēdzienu, nauda. Nauda – ja, agrākos laikos nauda kā tāda nepastāvēja, tad ar laiku tā sāka iegūt ar vien lielāku nozīmi, sākumā tā bija kā vērtības mērs precei, vēlāk kā alga par padarīto darbu, bet šobrīd ar visdažādākajām lietām saistīta. Mūsdienās, nauda ir visa vērtības mērs. Naudai ir liela vara. Nauda palīdz piepildīt sapņus un valdīt. Bet kur paliek morāle?
Morāle – ar šo vārdu apzīmē jābūtību (normas, vērtības, principus), t.i. vēlamās rīcības programmu. Tā ir sabiedriskās apziņas forma - vēsturiski mainīga noteikumu, normu, principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Latīņu cilmes vārds mos, (ģen. mores) ar nozīmi “tēls’’, “veids’’, “raksturs”, “paradums’’, “uzvedība’’, “iekšējā daba’’. Morāle praksē neeksistē tīrā veidā, bet gan sarežģītā saistībā ar citām parādībām gan kā to papildinājums, gan motivējums un vērtējums. Morāle ir gan īpatni nošķirta, gan arī saistīta ar citām parādībām. Tā ir saistīta ar cilvēku parastajiem darbības veidiem: rotaļu, mācību procesu, tiešo darbu, saskarsmi, cilvēku attiecībām, komunikāciju. Visizteiktākās morāles iezīmes cilvēku savstarpējās attiecībās ir pašaizliedzībai, nesavtīgai rīcībai, kas parasti ir saistīta ar līdzcietību, iejūtību un solidaritāti. Morāle ir atkarīga no dažādiem kultūras apstākļiem. …