Analizējot mūsdienīgās koncepcijas, dod iespēju izcelt galvenās īpašības kolektīvajai uzvedībai. Pirmkārt, tā ir īpatnēja – nepieder ne pie vieniem standartiem. Otrkārt, šis ir viens no ekstremālākajiem uzvedības tipiem. Treškārt, kolektīvo uzvedību vienmēr pavada sajūtas par gaidāmajām briesmām: cilvēki jūt, ka kaut kam ir jānotiek tuvākajā laikā. Četrkārt, tā norisinās noteiktā sociālajā kontekstā: augsts bezdarba līmenis, zema iedzīvotāju kvalifikācija, smaga sociālekonomiskā situācija utt.
Galvenā atšķirība starp pūli un masu ir tā, ka pūlis ir daudzu neorganizētu cilvēku kopums, kam raksturīgs konformisms, emocionalitāte, vienprātība, nekritiskums un neracionalitāte. No citām cilvēku kopībām pūli atšķir īsais pastāvēšanas laiks un vājā strukturētība. Bet tādam jēdzienam, kā masa tas ir cilvēku kopums, kuru satrauc tikai viens un tas pats temats vai problēma. Šie cilvēki var neatrasties tiešā fiziskā tuvumā cits citam. Kolektīvā uzvedība, kā likums, tiek atzīmēts pūļa līmenī, bet darbības var norisināties arī masas apmēros. Kolektīvās uzvedības izraisīšanā liela nozīme ir masu komunikācijai. Tā ir sistemātiska informācijas izplatīšana ar tehnisko līdzekļu palīdzību skaitliski lielai un izkliedētai auditorijai.
…