Neizbēgams ceļš

Nav ne dienas, ne nakts! Mīksts, kā vate būtu apkārt visur. Nav tumšu biedējošo krāsu, tik maigi, gaiši toņi. Mans Kungs, tā valsts ir tava un laimīgs es, ka varu dzīvot šeit. Te viss man ir un nav nekā. Pat vārda. Un laika ritējums šeit cits, neviens neskaita ne stundas, ne mēnešus, ne arī gadus. Un vecuma man nav. Bet man ir nākotne, nav pagātnes. Es varu teikt, ka būšu, bet nevaru, ka biju. Līdz pienāks brīdis tas, kad viss būs savādāk.…