NODARBINĀTĪBAS PROBLĒMAS LATVIJĀ.
Šobrīd nevienam nav liegta iespēja uzsākt savu biznesu, vieni uzņēmumi tiek slēgti, citi savukārt plaukst un zeļ, un mūsu ikdienā ir ienācis vārds bezdarbs. Ja bez darba, tātad arī garantētas algas, paliek cilvēks, kuram nebaltai dienai ir kaut nelieli iekrājumi, tā ir pusbēda. Pavisam savādāk notiek, ja, pazaudējot darbu, zūd arī iztikas līdzekļi. Protams, dzīvē viss ir savādāk nekā divas tikko pieminētās galējības. Katram cilvēkam ir sava sāpe un katrs to pārvar citādi.
Augstais tirdzniecības deficīts Latvijā nozīmē, ka tā importē daudz vairāk preču nekā eksportē. Šis apstāklis rada situāciju, ka Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstībai trūkst investīcijas, tās jāpiesaista no ārzemniekiem, kas ne vienmēr izdodas. Tātad investīciju trūkums Latvijas Republikā ir viens no iemesliem darba vietu trūkumam.
Bezdarbs skar lielu iedzīvotāju skaitu. Kā norādījis LU filozofijas un socioloģijas institūts, tas skar gandrīz katru sesto ģimeni Latvijas Republikā. Bezdarba līmenis Latvijā 1999.gada oktobrī sasniedz 9,5 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Oktobra sākumā reģistrēti 114296 bezdarbnieki, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits – 31444. Ilgstošais bezdarbs pretēji frikcionālam jeb īslaicīgam bezdarbam, galvenokārt, saistīts ar izmaiņām ekonomikas struktūrā un Latvijas Republikai ir raksturīgs. Kopējā bezdarbnieku sastāvā Latvijas Republikā vislielākais ir mazkvalificēto strādājošo bezdarba līmenis ( cilvēki ar pamata un vidējo izglītību bez profesionālās izglītības ), kas sasniedz 25 – 26 %. Nākošais ir – pirms pensijas vecuma cilvēki.…
