Nora Bumbiere bija latviešu estrādes dziedātāja, viena no visu laiku populārākajām Latvijas dziedātājām. Plašākai auditorijai Bumbiere kļuva zināma 60. gadu beigās, kad sāka sadarbību ar komponistu R. Paulu, bet 70. gados viņa jau kļuva par populārāko Latvijas dziedātāju, dziedot ansamblī "Modo", kā arī duetā ar V. Lapčenoku.
„Zib mūža rats, zelta rats dienu skrejā, Viss nāk un iet, te mirdz, te tumst, Un ratam līdz skrejam mēs augšā, lejā, Gan tu, gan es, ikviens no mums.”
Šī ir viena no pazīstamākajām Noras Bumbieres izpildītajām dziesmām. Viena no latviešu estrādes mūzikas pērlēm, kuras iedzīvināja Noras samtainā balss. Turklāt šai Raimonda Paula komponētajai dziesmai ir zīmīgi vārdi, ar kuriem varētu raksturot Noras Bumbieres mūžu: te mirdz, te tumst, te augšā, te lejā...
N. Bumbiere dzimusi 1947.gadā Jelgavā un ir vidējā no trīs Bumbieru ģimenes māsām. Jau mācoties skolā, nelielā, spriganā un jautrā meitene zinājusi, ka viņa grib dziedāt. Skolā Nora mācījās viduvēji, tomēr skanīgās balss dēļ viņa atradusies īpašā statusā. Viņai bija no dabas nostādīta balss, pasakaini sulīgs tembrs, muzikāla apdāvinātība, iespējams tas pavēra viņai plašāku pasauli. Norai patika pucēties, iet uz ballēm, un tumsnējā meitene ar dziļajām, zaļganajām acīm patikusi arī puišiem. Norai bija tikai 15 gadu, kad viņa palika stāvoklī no izskatīgā jelgavnieka Edgara. Viņš Noru atstāja, bet viņa bija stingri nolēmusi bērniņu saglabāt, un drīz nāca pasaulē Noras pirmais dēls. Nav grūti iedomāties, ko nozīmēja būt vientuļajai mātei sešdesmitajos gados. Topošā estrādes zvaigzne pārgāja mācīties uz vakarskolu. Drīz viņa satika savu pirmo vīru — jūrnieku Aleksandru Režņičenko, kurš adoptēja zēnu, un Nora visās vēlāko gadu intervijās par viņu arī runā kā par dēla tēvu, Edgaru un viņa sagādāto vilšanos nekad nepieminot.
…