Šis darbs ir veltīts slavena latviešu dzejnieka O.Vācieša dzimšanas dienai. O.Vācietis ir dzimis 1933. gada 13. novembrī. un miris 1983. gadā 28. novembrī. Daudzi viņu uzskatīja par īstu latviešu dzejnieku ar savu raksturu, bet daļa uzskatīja, ka viņa dzejoļi ir nekam nederīgi un bez optimisma, priekš tiem laikiem. Es pats personīgi arī uzskatu, ka daudzi viņs dzejoļi ir pesimistiski, bet ne būt ne – nekam nederīgi. Katrā viņa dzejolī ir paslēpta kāda doma, dzejoļa jēga. Man ir viņus reizēm grūti saprast, jo viņi ir rakstīti dziļi no sevīm. O.Vācieša dzejoļos parasti ir iekļauta Latvijas daba, patriotisms un nepatika pret PSRS.
Šis darbs ļauj izvēlēties Ojāra Vācieša kādus 6 dzejoļus un sīkāk raksturot tos, proti, atrast dzejoļa motīvu, tēlus un mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, kā arī to pamatojumi, raksturojumi un paskaidrojumi.
"Atzīšanās"
1.Dzejoļa tēls, tas ir, liriskais es, ir iemīlējies kādā sievietē. Viņš viņu nav redzējies tikai vienu vien reizi, bet jau vairākas.
„Tavu matu uguns, vējā plandošā,
Atkal ceļā aizdegušies man?”
2.Dzjenieka tēls ir liriskais es. Viņs ir iemīlējies. Sievieti, kuru viņš mīl, grib uzzināt – kas viņa ir, vai viņa nav brīva?
„Kas tu esi, reizēm klusi blāvošā,
Reizēm tā, ka dirdi nav kur likt,
Kas tu esi, man uz ceļa stāvošā,
Saki, vai tev garām nevar tikt!”
O. Vācietim ir grūti ar to sadzīvot.…