Operas fināls, kā jau minēju, bija traģisks, jo jaunā meitene Čo-Čo-Sana sevi nodūra nelaimīgās mīlestības dēļ, viņas mīļotais ieradās pie viņas ar citu sievieti. Par spīti traģiskumam, meitene ar savu patīkami daiļskanīgo balss tembru, dziedāja tik emocionāli un dziļi, ka likās pa visu zāli viļņveidīgi iet balss vibrācijas. Lai kārtīgi emocionāli izbaudītu operu līdz pat beigām, man traucēja blakus sēdošie jaunekļi, kuriem laikam opera nespēja ieinteresēt, tādējādi darot citas blakus lietas un čaukstinot papīrus, taču es centos to ignorēt un ieslīgt operas libretā līdz pat beigām un izbaudīt talantīgo dziedātāju balsis. Es domāju, ka noteikti vēl kādreiz savā dzīvē apmeklēšu tieši šo operas izrādi, jo tā mani ieinteresēja un deva garīgu piepildījumu un iedvesmu nepadoties un nekad neapstāties. Ir nedaudz savādi teikt, ka iedvesmojos no operas izrādes, jo agrāk šķita, ka šis mūzikas lauciņš mani absolūti nepiesaista, taču laikam no sākuma ir jāatrod īstā izrāde, kas iekrīt sirsniņā un interesē tik ļoti, ka vēro to atvērtu muti un smaidu uz lūpām. …