Lielāka identifikācija paaugstina morāli – vēlmi ieguldīt savas pūles mērķa sasniegšanā. Morāles nostiprināšanā liela loma ir arī līdera spējām, vai viņš spēj veikt savas līdera funkcijas. Līderim ir jāievēro padotie, jāciena viņu viedokļi un jābūt savstarpējai cieņai, jo viņu pienākums ir ņemt vērā padoto psiholoģiskās un sociālās vajadzības, jānodrošina apmierinātība ar darbu. Tāpēc līdera
pienākumos vēl ietilpst plānošana, informēšana, darba grafika sastādīšana un jaunu ideju pielietošana. Visas šīs līdera funkcijas organizācijas dalībniekiem palīdz internalizēties – pieņemt orgaizācijas normas un vērtības. Līderim piemīt iespaidīgas spējas, jo iesaistot darbiniekus organizācijas darbībā viņš spēj to pārvērst no formālas uz neformālu.
Manuprāt Lavrens un Loršs (Lawrence and Lorsch) ir ļoti veiksmīgi izskaidrojuši divu dažādu organizāciju perspektīvu rašānās iemeslus. Viena no tām ir teorētiķu pieredze un kvalifikācija. Viņi norāda, ka starp racionālo sistēmu jeb klasisko visi teorētiķi bijuši vīrieši ar pieredzi vadībā. Kontrastam, dabas sistēmas teorētiķiem bijusi akadēmiskā kvalifikācija un liela pieredze universitātes darbā. Lavrens un Loršs apgalvo, ka atšķirīgā pieredze veido analītiķu reakciju uz organizācijām, kas ir diezgan loģiski. Attiecīgi divu dažādu grupu analītiķi aplūkojuši dažādu veidu organizācijas, jo organizācijas atšķiras ar to, ka tās darbojas dažāda veida vidēs (klasiskā teorija jeb racionālā sistēma mēdz pieturēties pie stabilākas vides, kamēr cilvēku attiecību teorija jeb dabas sistēma ir lietderīgāka dinamiskām situācijām).
…