Kuras epizodes (notikumi) romānā man šķita visnozīmīgākie? Notikumi, kas veicina manu personīgo izaugsmi.
Spēcīgu ietekmi atstāja notikuma atspoguļojums Gaiļkalnu māju pagalmā, kur sastopas sen nesatikušies bērnības draugi – Rūdolfs un Arvīds. Šajā brīdī saskaras abu pretējo pušu viedokļi par turpmāko vēstures notikumu gaitu, mani aizkustināja Arvīda viedie vārdi par cilvēka darba tikumu. Gļēvais un raksturā vājais Rūdolfs, aizslēpies ar nemiernieku bandas draugu Friča, Kārļa un Valda mugurām, pilns baiļu, tomēr gatavs sastapt Arvīdu, lai aicinātu pievienoties “Melnajam piecniekam”. “Varenais saimnieks, bagātais un skolotais Gaiļkalnu saimnieks un arī draugs. Tā īsti – vienīgais, kā tagad rādās. Gan viņš būs prātīgs un nāks mums talkā, gan pratīs atrast kopīgu valodu ar valdonīgo Frici un parupjo Kārli. Un tad kopā tas būs īsts drosmīgu un karstu siržu cietoksnis”.
Tomēr patiesība izrādās rūgta un iznīcinoša – Arvīds negrasās ņemt dalību un pievienoties revolucionārajai kustībai. “Jautājumi jārisina ar skaidri izteiktām kopīgām prasībām. Nevis blandīties apkārt, bļaut mītiņos un savus ļaudis biedēt ar pistolēm. Rūdolf, kuru tu gribi nobiedēt? Mani? Tos, kas sēž Kaķa krogā un sapņo par tādu pasaku valstību, kur manta no debesīm kritīs? Jo darba cilvēkus ar to neiebiedēsi – viņi zina, ka no pašu vien viss atkarīgs, ne no karogu vēcinātājiem”. Turpinādams Arvīds raksturo vidējo latviešu strādnieku: “Katrs zvejnieks varētu maz gados kļūt bagāts, bet viņš ir, pirmkārt, vieglprātīgs, otrkārt, dzērājs, treškārt, slinks un pilnīgi baudas cilvēks… Visa nopelnītā nauda nokļūst caur rīkli vēderā.”
Manuprāt, šī tēma ir nezūdoša, vienmēr aktuāla un pamācoša – jebkuru sasniegumu pamatā ir darbs, apņēmība un gribasspēks.
…
