Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:977775
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.07.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 2 units
References: Not used
Extract

Otrā pasaules kara cēloņi bija tieši saistīt ar 1919./1920. gada miera līguma defektiem. No vienas puses līgums sludināja pašnoteikšanās tiesības, no otras, pieļāva nacionālo minoritāšu ietilpšanu tām etniski svešās teritorijās. Otrs kara cēlonis bija spēka politika. Vudro Vilsons un citu Tautu Savienības aizbildņi sludināja, ka tautu Savienība palīdzēs novērst valstu konfliktus, tomēr īstenībā tautu Savienība to nemaz nedarīja. Tā tikai vecā varas līdzsvara vietā iedibināja jaunu, vēl nedrošāku. Trešais nozīmīgais cēlonis bija ekonomiskā situācija. Milzīgā Vācijai piespiestās reparācijas un franču okupācija Vācijas svarīgākajā rūpniecības reģionā jaušami bremzēja Vācijas ekonomikas atkopšanos un divdesmitajos gados izraisīja ļoti postošu inflāciju.

1933. gadā Vācija izstājās no Tautu Savienības, līdz ar to atbrīvodamās no pienākuma pildīt visus dalībvalsts solījumus. 1935. gadā Hitlers pārkāpa Versaļas līgumā iekļautos atbruņošanās noteikumus – no jauna izsludināja vispārējo karaklausību un ieviesa vispārējo militāro apmācību. 1936. gadā viņš lauza Lokarnas vienošanos un iebruka Reinas apgabalā. Lielbritānija un Francija nedarīja neko, lai Hitleru apturētu; tieši tāpat, kā gadu iepriekš bija klusuciešot noraudzījušās, kā Musolīni anektē Etiopiju.
1936. gadā pilsoņu karš uzliesmoja Spānijā – tur pie varas jau labu laiku bija nevarīga republikāniska valdība, kas izrādījās nespējīga novērst valsts politisko sadrumstalošanos. Gan Hitlers, gan Musolīni līdz ar citām rietumvalstīm bija parakstījuši neiejaukšanās paktu, tomēr abi saposa ceļam militāras vienības un organizēja munīcijas un ekipējuma piegādi, lai atbalstītu nemiernieku spēkus, ko vadīja fašistu virsnieks Fransisko Franko. Krievija nekavējās sūtīt palīdzību komunistu spēkiem, kas karoja Spānijas republikas pusē, Britānija un Francija no jauna ieņēma nomaļus vērotāju pozīciju. Pilsoņu karš Spānijā ilga trīs gadus, fašistiem izdevās pār republikāņiem gūt virsroku, un viņi svinēja uzvaru.
1938. gada martā Hitlers anektēja Austriju, kā ieganstu minēdams vēlmi apvienot zem reiha karoga visu vācu nāciju. Rietumvalstis atkal nereaģēja. Nākamais Hitlera mērķis bija Čehoslovākijas Sudetu apgabals.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register