Lai ņemtu dalību politiskajā dzīvē ir jābūt noteiktam vecumam. Pašvaldību vēlēšanās par deputātu kandidātiem var kļūt 18 gadu vecumu sasnieguši jaunieši. Savukārt par Saeimas deputātiem likums ļauj kandidēt pilsoņiem, kuriem ir 21 gads.
Notikusī paaudžu maiņa lielāko Eiropas Savienības valstu politiskajā elitē laiku pa laikam liek atskanēt runām par līdzīgiem procesiem arī Centrālās un Austrumeiropas valstu „politiskajās nomenklatūras grupās”. Paaudžu maiņa politiskajā dzīvē ir arī skārusi Rīgas apkārtnē notiekošās politiskās diskusijas. Pēdējo laiku notikumu lielajā politikā rosina pārdomas: Latvijas politikā nepieciešamas pārmaiņas. Bet ne tādas, ko mēdz nosaukt „tie paši vēži, tikai citā kulītē”. Protams, ir politiskie spēki, kas ir patīkami izņēmumi, tomēr mana galvenā atziņa ir tāda, ka politikā pakāpeniski jāienāk jaunajai paaudzei, tikai man rodas jautājums – kā? Vecākās paaudzes politiskā elite risinājumu šai situācijai redz ar hierarhisku un smagnēju atgriešanos pie pārbaudītām metodēm, jo totalitārās sabiedrības pieredze ir atstājusi neizdzēšamu iespaidu. Metodes ir dažādas, bet jaunās paaudzes iesaistīšana ar korupcijas palīdzību ir visefektīvākā, kas arī daļēji izskaidro jaunās paaudzes klusēšanu šī brīža Latvijas politikā. Tāpēc arī par paaudžu maiņu Latvijas politikā šodien runāt nevar, jo tam ir vajadzīgs pilnīgi jauns un ar šodienas politisko eliti nesaistīts spēks.
Pašlaik Latvijā situācija ir tāda, ka, neraugoties uz politisko partiju augošo interesi iekļaut vēlēšanu sarakstos gados jaunus kandidātus, viņu panākumi tajās pasliktinās. Izpētot pašvaldību vēlēšanu statistiku, var secināt, ka ar katru gadu gados jauni cilvēki arvien mazāk kļūst par deputātiem un var pilntiesīgi strādāt pašvaldībās. Šāda situācija neveicina sabalansētas un harmoniskas sabiedrības veidošanos. Tāpēc jāmaina jauniešu attieksme pret politiku un politiķi attieksme pret jauniešiem.…