„Esmu dzimis 1939.gadā. Spēju atcerēties laiku tā stabili kopš 1949. gada. Dzīvoju agrāk Ludzas raj., Pildes pagastā, „Ruļiku” mājās. Tajā laikā mums mājās netrūka nekā (par laimi), bet citiem zinu, ka neklājās tik viegli. Mums bija naturālā saimniecība, kas sastāvēja no diviem zirgiem, piecām govīm, kā arī bija viena sivēnmāte, no kuras guvām peļņu. Zemes platība, kas mums piederēja, bija 11ha – pietika visa. Audzējām linus, lopus. Pārsvarā no mums eksportam gāja cūkas, sviests ar ko vēl papildus pelnījām naudu un par ko maksāja labi. Par to, ka bija laba saimniecība, bija turīga ģimene un kuru ģimenēs bija kaut viens, kurš dienēja vācu armijā, piešķīra tādu kā cilvēku grupu - ieskaitīja „kulakos”. Tajā laikā tā it kā nevajadzēja būt, jo bija jābūt tā, ka visiem bija jābūt vienlīdzīgiem, vienlīdz nabadzīgiem. Bet tad, ja ko tādu tavai ģimenei piešķīra, bija gods. Tieši šī iemesla dēļ tēvs labprātīgi tika mobilizēts vācu armijā, bet tā paša gada (1949.) augustā tēvs no turienes aizbēga un atnāca atpakaļ mājās. …