Eseja sniedz ieskatu Aristoteļa darbā "Nikomaha ētika", apskatot tādus tajā skartos tematus kā laime, labums un tikumība. Pirmajā grāmatā Aristotelis aplūko jautājumu par dažādiem dzīvesveidiem, spriežot par to, kā katrā no tiem tiek izprasta laime. II grāmata veltīta tikumībai un jautājumam, kā kļūt tikumiskam. Tikumība tiek skaidrota kā divējāda: prāta un rakstura tikumība. Arī Aristoteļa darbā atspoguļojas ētikas būtība, kas ir praktiskā filozofija, kura tiecas meklēt praktiskus padomus, kas dotu iespēju indivīdam nodzīvot dzīvi labāk, krietni, dodot vadlīnijas, kā palīdzēt sasniegt krietnumu. Tā nav tikai teorētisks izklāsts, kas nenoder praktiskai pielietošanai ceļā uz krietnumu. Aristotelis praktisko gudrību jeb spēju rīkoties ētiski raksturo kā pareizas domas vadītu rīcības spēju, izšķirot to, kas cilvēkam ir labs un kas – slikts.