Par Regīnas Ezeras zooloģiskajām novelēm un animālistiskajiem stāstiem

1. Žanra jautājums. Starpžanru problēma – stāsts/novele
Galvenie kritēriji, kas atšķir stāstus no novelēm ir tas, ka noveles žanra darbi ir daudz spilgtāki, spraigāki, centrā ir spilgts notikums ar negaidītu atrisinājumu. Darbības norise, tiek balstīta uz centrālo konfliktu, tā būtiski raksturo kulminācijas un pavērsiena punkti un negaidīts atrisinājums.
Savos stāstu un noveļu apkopojumos arī pati Regīna Ezera dod jau noveļu apakšvirsrakstus. Piemēram, stāstu un noveļu krājumā „Cilvēkam vajag suni” [1975.] jau tiek nodalīti stāsti no novelēm, precīzāk – zooloģiskajām novelēm. Krājumā „Slazds” [1979.] tiek dots vēl sīkāks stāstu un noveļu iedalījums – „Zooloģiskās noveles”, „zooloģiskie sīkumi” un „Desmit dulli stāsti divos ciklos”.
Lai arī autore rada pati savu noveļu un stāstu iedalījumu, tomēr saglabā galvenās žanru īpatnības un pazīmes.
2. Anim. stāstu un zooloģ. noveļu idejiskais centrs – dažāda dabas „cilvēciskošanas” pakāpe:
noveles par dzīvniekiem, kurās otrais plāns „cilvēciskais” netiek dots – „Neizprotamais Ferdinands jeb leģenda par meža kuili”.…