- Oh.. Tu lasi grāmatu?
- Jā..
- Par ko tā ir?
- Oh, tā ir par satriecošu sievieti – viņa ir namamāte un viņa ir neiedomājami pašapzinība un viņa grasās rīkot pasākumu. Un varbūt tāpēc, ka viņa ir pašapzinīga visi domā, ka ar viņu viss ir kārtībā. Bet nav..
-
Par to arī ir filma.. vismaz manī pēc filmas izdzīvošanas palicis tas sajukums, bēdas, skumjas, vientulība cilvēku barā, izmisums. Viss, viss kopā, priekšā izvirzoties kaut kam ļoti sāpīgam. Kaut kam ļoti tukšam un neaizpildāmam. Kaut kam, pēc kā vienmēr ilgosies, bet nekad nesasniegsi.. Un tas viss parādīts vienā dienā. Bet kā jau Virdžīnija filmā teica – „Sievietes visa dzīve vienā dienā. Tikai vienā dienā. Un tajā dienā visa viņas dzīve.”
Tātad filma ir par trīs dzīvēm. Nevis vienkārši trīs dienām.
Mazliet apjukums palika, jo nesapratu īsti līdz galam tos iemeslus, kādēļ visas trīs sievietes bija tik neizbēgami nelaimīgas, ar tik ļoti lielu tukšuma sajūtu. Un kādēļ šis Ričards bija tik sagrauts. Jo vienmēr jau ir vēl un vēl informācijas, ko uzzināt, lai saprastu to visu vairāk. Bet galvenā doma, manuprāt, tur tika parādīta. Un ir patīkami just, ka ir dziļāka interese par to visu, tātad stāsts ir labs.