Alkohola atkarība tiek uzskatīta par pasaulē populārāko atkarību, ko visbiežāk apzīmē ar jēdzienu „alkoholisms”. „Tāpat kā jebkura cita atkarība, alkoholisms ir slimība, kuru var apturēt, taču pilnībā to izārstēt nav iespējams. Cilvēks, kurš sirgst ar alkoholismu, dzer ilgstoši un, atkarībai palielinoties, vēlas dzert aizvien biežāk un biežāk.” R. Blaumaņa lugā „Pazudušais dēls” ar alkoholismu sirgst viens no galvenajiem tēliem, Roplaiņu tēva dēls Krustiņš. Puisis negrib samierināties ar domu, ka visu mūžu vajadzēs dzīvot un saimniekot tēva mājās. Viņš nepārtraukti meklē iemeslus, lai varētu izrauties no Roplaiņu saimniecības ikdienas rutīnas. Tomēr vienīgais, ko viņš ir atradis un uzskata par glābiņu, ir Iņķa krogs. Viņa sabiedrotais alkohola lietošanā un izlaidīga dzīvesveida piekopšanā ir Pauls. Tādi cilvēki, kā Krustiņš maldīgi uzskata, ka cilvēki kā Pauls ir viņu draugi. Protams, katram cilvēkam ir atšķirīgs uzskats par to, kas ir draugs. Manuprāt, ja alkoholiķis jūt, ka viņam blakus ir kāds, kas atbalsta iedzeršanu, viņam ir daudz grūtāk tikt galā ar šo problēmu, sevišķi, ja cilvēks psiholoģiski ir viegli ietekmējams. R. Blaumaņa lugā Krustiņš sāk morāli degradēties, vairs nejūt interesi pret dzīvi, ir depresīvi noskaņots un neapmierināts ar sevi. Turklāt, dzeršana un izklaides ir novedušas pie lieliem parādiem. Manuprāt, šādu situāciju mēs varam novērot arī reālajā dzīvē. Kā viena no atkarības pazīmēm tiek minēta alkoholiķa šķietamā kontrole pār atkarību, kuru viņš vienā mirklī zaudē. „Kontroles zudums – progresējoša parādība, kuras sākuma stadijā alkoholiķis spēj kontrolēt savus dzeršanas paradumus, taču ar laiku sāk lietot alkoholu, kad tas nemaz nav vajadzīgs, līdz pilnībā zaudē kontroli.” …