Vēl kāda neierasta iezīme ķīniešu pasakā ir kurpītes pazaudēšana. Eiropas pasakā tā ir maza, zelta kurpīte. Ķīniešu pasakā ir redzamas senās tradīcijas, padarot šo kurpīti daudz īpašāku. Ķīnā jau no Tan dinastijas ir zināma kāju ietīšanas prakse. Sākotnēji Tan dinastijā kājas ietina tikai bagātākajiem aristokrātijas pārstāvjiem, bet sākot ar Haņ dinastiju kājas tika ietītas visām meitenēm – gan bagātām, gan nabadzīgām. Jesjaņ kāja deformācijas ceļā bija ieguvusi neparasti mazu izmēru. Ierodoties uz svētkiem viņa vienu no šīm auduma kurpītēm pazaudēja. Auduma kurpīte nonāca pie Tuohaņ karaļa, kurš lika visām galma sievietēm uzmērīt šo kurpīti, bet nevienai tā nederēja. Tad viņš lika šo kurpīti uzmērīt visām karaļvalsts sievietēm līdz izrādījās, ka vienīgā kam der ir Jesjaņ, jo pārējām sievietēm kāja bija par centimetru lielāka. Tuohaņ lielo vēlmi atrast nezināmo sievieti, kam derētu šī kurpīte var izskaidrot ar to, ka mazas kājas tika uzskatītas par ļoti pievilcīgām. Šeit darbojās princips – jo mazāka, jo pievilcīgāka. Apprecot sievieti ar ideālām lotosa formas pēdām, vīrietis varēja iegūt labāku reputāciju.
Secinājumi
Analizējot šīs pasakas, secināju, ka tās ir dažādu simbolu caurvītas un katram tēlam šeit ir kāda būtiska nozīme. Katrs no tiem apzīmē specifiskas cilvēka īpašības, kas īpaši iezīmējas tā laikmeta sabiedrības savstarpējās attiecībās, kā arī nosaka laikmeta būtību. Lai arī šīs pasakas tiek uzskatītas kā vienādas, es uzskatu, ka sižetiski tās ir atšķirīgas. Duaņ Čeņši pierakstītajā pasakā ir redzamas daudz ķīniešu tradīcijas un tradicionālie simboli, caur kuriem var labāk izprast tā laika situāciju, dzīves stilu, morālās un materiālās vērtības. Ķīniešu versija par Pelnrušķīti sevī atklāj Cjiņ – Haņ dinastijas tradīcijas, un tikai tas ļauj noprast par pasakas sarakstīšanas periodu. Pasakas analizējot, nevarēja saskatīt vairāku gadsimtu atšķirību starp tām. Redzamas ir tikai kultūras atšķirības.
…