Pedagoģiskās saskarsmes īpatnības skolotāja darbā

Raksturs sāk veidoties gandrīz no dzimšanas, un šī attīstība notiek nepārtraukti. Raksturs veidojas sociālo ietekmju rezultātā, un tā pamati tiek ielikti jau bērnībā. Sociāli tipisko raksturu iezīmju veidošanos nosaka personības attīstības un audzināšanas sociālie apstākļi, ko pastiprina indivīda konkrētā darbība. Bērnībā šāda darbība galvenokārt ir rotaļas. Bērnībā nervu procesi ir visinertākie, tāpēc šajā laikā izveidojušās rakstura iezīmes ir ļoti noturīgas un daudz grūtāk pārveidojamas. Īpaši nozīmīgs ir skolotāju personīgais paraugs. Skolotājam ir jāprot organizēt vingrinājumus un pašu uzvedības procesu tā, lai tas bērnam sagādātu pozitīvas emocijas. Rakstura audzināšanu nevar uzskatīt par vienkāršu, tādēļ skolotājam ir jāiegulda ļoti liels darbs.
Es domāju, ka saskarsmes psiholoģija ir ļoti nozīmīga skolotāja ikdienā. Bez psiholoģijas zināšanās skolotājs nevar pilnvērtīgi strādāt, jo pedagogs ievirza mazo cilvēku lielajā dzīvē, sniedz priekšstatu par lielo nezināmo pasauli, māca cienīt sevi un citus. Skolotājam vienmēr jāizvērtē situācija un nepieciešamības gadījumā jāpalīdz vecākiem tikt galā ar savu atvasi. Domāju, ka bez vecāku sadarbības bērna dzīve bērnudārzā nav iespējama.
Visiem bērniem ir nepieciešama mīlestība, lai arī kādā veidā tā tiktu izrādīta – ar acu un roku kontaktu, ar glāstu un pieskārienu, ar uzmanību, rūpību un gādību. Ja bērns nesaņem to pietiekami, tad vispirms vaina meklējama pieaugušajos.
…