Pēra Ginta tēla atklāsme Henrika Ibsena drāmā "Pērs Gints"

Pērs var savu „es” mainīt atkarībā no situācijas, lai glābtu sevi. Viņš ir jebkas, bet tikai ne viņš pats. Un Pogu Lējējs ir tas, kurš palīdz Pēram saprast, kas viņš patiešām ir, kāda bija viņa dzīves nozīme. Pogu Lējējs lika saprast Pēram, ka viņš nav nedz grēcinieks, jo viņa raksturs bija par vāju, lai darītu patiesu grēku, lai uzņemtos darītā sekas, viņš nav arī šķīsts un godīgs, jo ir darījis nepatīkamas lietas. „Tātad vidējs,” tā par Pēru saka Pogu Lējējs, „Nav atzinis viņš dzīves lēmumu..”. Bet tomēr, pateicoties lielajam izmisumam dzīves beigās, viņš nolemj neklausīt Lielo Līko un doties taisni pie Solveigas, kas arī bija viņa dzīves labākā daļa, viņa mērķis un dzīves lēmums, ko Pogu Lējējs palīdzēja viņam ieraudzīt. Lielā Līkā un Pogu Lējēja loma lugā ir ļoti nozīmīga Pēra rakstura un likteņa veidošanā.
Pērs Gints patiešām ir pretrunīga, nepastāvīga persona, kura tikai pašā pēdējā dzīves brīdī saprot savu būtību un savu patieso „es”. Vājš raksturā, bet liels sapņos, kā sīpols bez kodola, nodzīvojis dzīvi, kurai nav vērtības. Neiedziļinās dzīves jēgā, bet tikai dzīvo kā līdzi plūdumā, ļaujot apstākļu sakritībai viņu vadīt. Cilvēks bez dzīves morālēm un mērķiem.
…