Pērs Gints - fantasts vai melis?

Kurš gan vismaz reizi dzīvē nav dzirdējis slaveno frāzi no Ibsena nemirstīgā darba: “Pēr, tu melo!”? Tieši ar to Ibsens sāk savu stāstu par Pēru Gintu. Ar apsūdzību, kuru tēlam lemts apstrīdēt vai apliecināt visa darba gaitā.
Un tomēr - fantasts vai melis? Sliecos domāt, ka Pēram Gintam piemīt kaut kas no abiem. Bet lai cik bargi Ibsens viņu apsūdzētu, es gribu teikt - vairāk tomēr fantasts.
Melis dara ļaunu. Meli ir viņa ierocis pret pasauli un saviem līdzcilvēkiem. Tomēr Pērā Gintā ir arī kaut kas bezgalīgi naivs - viņš tic tam, ko saka. Viņš zīmē fantastiskas ainas un notikumus un pats tiem nešaubīgi tic. Pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir valodas pasaule. Vārdu pasaule. Viss, kas mūsos pastāv, ir tikai tik tālu, cik mēs to spējam izteikt. Cilvēku domas un saprāts ir vārdisks. Dievs pasauli ir radījis ar vārdu. Iesākumā bija Vārds... Jā, arī Pērs Gints rada ar vārdu. Rada savu pasauli - labāku, sapņaināku. Pasauli, kurā viņš ir tāds, kāds gribētu būt.…