Lai izskaidrotu un pamatotu dažādas lietas, parādības un notikumus, cilvēks bieži vien izdomā nereālus un fantastiskus stāstus jeb teikas. Nez vai kāds teiku izdomātājs toreiz pretendēja uz to, lai kāds viņam ticētu, taču iespējams, ka izgudrot teiku ir bijis vieglākais risinājums, lai izskaidrotu notiekošo. Bet no otras puses – diez vai var pilnīgi droši apgalvot, ka teikām nav nekāda reāla pamata vai notikuma, uz kā tā balstīta. Lai nu kā, bet teikas ir plaša un daudzveidīga Latvijas daiļrades sastāvdaļa, kas ietver sevi ļoti daudz mītiskā, bet pavisam nedaudz reālā, bet iespējams, ka tieši šīs nereālās lietas un notikumi padarījuši teikas par ļoti saistošu un interesantu lasāmvielu.
Tā kā teikas tika stāstītas no paaudzes paaudzē, tās laika gaitā mainījušās, daudzas teikas ir ļoti līdzīgas viena otrai – ar līdzīgiem motīviem, tēliem un saturu.
Daudzas teikas veltītas nogrimušām un atkal augšāmcēlušām pilīm, to celtniecību un nosacījumiem, lai pils būtu stipra un izturīga. Piemēram, daudzās teikās minēts tas, ka galvenais pils nogrimšanas iemesls ir lāsts, kas ticis uzsūtīts. Tātad, arī šajā gadījumā var secināt, ka lai izskaidrotu pils nogrimšanu, tiek minēts augstāks spēks kā notikumā vainojamais un līdz ar to arī viss izteikts, nerodas vairāk jautājumu, vismaz tā laika cilvēkam. Diez vai mūsdienās šādu pamatojumu ņemtu par pilnu un uzskatītu par pietiekamu iemeslu, lai varētu notikt šādas lietas. Tas liek secināt, ka agrāk cilvēki bijuši daudz māņticīgāki un uzskatījuši, ka viss nav atkarīgs tikai no paša cilvēka, bet, ka īstenībā ļoti maz kas ir atkarīgs no cilvēka, jo bieži vien visu nosaka augstāki spēki.
Uz pili var raudzīties dažādi – kā uz varenu celtni, pilsētas lepnumu vai kā uz simbolu, kas liecina par notikumiem un cilvēku stāvokli. Ja pils grimst, tad grimst visa tauta, bet, ja pils ceļas, tad atdzimst arī tauta, tātad, ja raugās tīri simboliski, tad pils ir visas tautas liktenis, kas parāda cīņu ar iebrucējiem, uzvaras un zaudējumus, veiksmes un neveiksmes, taču arī katrs cilvēks individuāli var vērtēt un salīdzināt savu dzīvi ar pili. Savas dzīves likstas, kāpumus un kritumus, visa dzīve ir kāpšana augšā un lejā. Arī mūsdienu cilvēks savu dzīvi var salīdzināt ar pili, jo dzīves gājums nav gluds, tajā tiek piedzīvotas ne vienas vien augšupejas un lejupslīdes, viss mainās, un nevar zināt, vai rīt tava pils pacelsies jaunā gaismā vai nogrims bezdibenī. Tāpat arī katrs savu pili ceļ tā, kā uzskata par pareizu, vai godīgā ceļā un ar smagu darbu, vai arī liekot lietā viltības. Kādu dienu šī pils var sabrukt, atklājot „pamatus”, uz kā tā būvēta.
Pils var nebūt tikai dzīves likstas vai sasniegumi. Šīs pilis var stāstīt par cilvēka gadiem. …
