Aleksandrs Čaks ir viens no spilgtākajiem pilsētas dzejniekiem, faktiski, tā, kā viņš raksta par savu pilsētu, nevarētu uzrakstīt neviens. Ar to viņš atšķiras no sava laika dzejniekiem, kuri pārsvarā rakstīja un jūsmoja par Latvijas lauku dabu, viņš ir pirmais, kas par skaistu savā Latvijā atzīst arī pilsētu. Kā viņš pats ir teicis- viņš ir pilsētas zēns un viņš raksta par to vidi, kurā pats visu mūžu ir nodzīvojis un kuru pats uzskatījis par savu paradīzi, viņš raksta par Rīgu.
Kāda tad ir Aleksandra Čaka Rīga? Lasot viņa dzejoļus, iztēlē paveras pilsētas aina. Vecrīgas ielās satumst vakars. Viss pieklusis, un pelēki smidzina lietus. Smalkās un pretēji- pussagruvušās mājas izskatās svešu dzīvju un noslēpumu pilnas. Brūnās rudens lapas pamestas guļ uz bruģa.; tālumā no kāda kroga klusumu pāršķeļ cilvēku klaigas, lai gan pilsēta jau tā nekad īsti nav klusa, tā neguļ... Tādu savdabīgu pilsētas romantisma ainu uzbur Čaka dzeja
Pilsēta ir sarežģīta: tā ir haoss un arī stingra kārtība ar saviem likumiem, liekas tikai tādi īsti pilsētnieki kā Čaks spēj līdz galam saprast pilsētu.…