Politiskās socializācijas jēdziens, procesa un aģentu raksturojums.
Publiskais viedoklis balstās uz politiskajām vērtībām. Cilvēki iegūst savas politiskās vērtības politiskās socializācijas ceļā. Politiskā socializācija sākās jau bērnībā. Īpaši ģimenēs, kur ir abi vecāki, bērni apgūst plašu informācijas spektru (politisko, reliģisko, ekonomisko, sociālo) un noformē paši savus uzskatus. Atsaucoties uz vairākiem pētniekiem, skolu ietekme uz bērnu politisko uzskatu izveidošanos ir lielāka nekā vecākiem. Pamatskolas sagatavo bērnus pieņemt sociālo kārtību. Lielākā daļa no šīs agrīnās mācīšanas ir vairāk iepazīstinoša nekā audzinoša. Vidusskolas cenšas izaudzināt “labus pilsoņus”. Ir skolotāji, kas iemāca domāt kritiski, bet lielākā daļa doma aprobežojas ar civilās kārtības izskaidrošanu. Rezultāts ir par politiskajiem procesiem informētāki cilvēki. Interesanti, ka pilsētniekiem ir izveidojusies daudz ciniskāka attieksme pret politikas procesu, nekā lauciniekiem. Augstskolas līmenī, politikas mācīšanas līmenis var īpaši neatšķirties no vidusskolas līmeņa.
Kad vecāku un skolu ietekme beidz pastāvēt, lielāka nozīme kļūst vietējām kopienām un draugu un paziņu lokam. Gan pieaugušajiem, gan bērniem vietējās sabiedrības jeb kopienas stipri ietekmē viņu politiskos uzskatus. Pieaugušie lielākoties iegūst politiskas zināšanas ar televīzijas, preses, radio un interneta palīdzību. Īpaši tomēr jāuzsver televīzijas ietekme. Tomēr nav divu cilvēku, kas pie vienādiem socializācijas aģentiem būtu ietekmēti pilnīgi vienādi. Lai nu kā cilvēkiem, kas dzīvojuši līdzīgos apstākļos, ir līdzīgs politiskais domu gājiens. Protams, arī izglītības līmenis, ietekmē cilvēku izpratni par politiskajiem procesiem. Cilvēki ar augstāku izglītību ir tolerantāki pret nepopulārajiem lēmumiem un izprot reālo situāciju (tādēļ viņiem nav raksturīgas tādas utopiskas vēlmes, kā iespēja, ka valsts varētu nodrošināt katru pilsoni ar dzīvokli).
Interese par politiskās socializācijas procesu nāk no divām atšķirīgām pusēm. Radikāļi un marksisti politisko socializāciju uzskata par kādas šķiras uzspiesto ideoloģiju. Ir jāatzīmē atšķirība starp politisko socializāciju demokrātiskos un nedemokrātiskos režīmos. Pirmajos tas ir brīvs, spontāns process, kas ir iespaidojams, bet ne regulējams, savukārt nedemokrātiskos režīmos politiskā socializācija tiek veikta “no augšas” un tiek pilnībā kontrolēta un ir absolūti vienveidīga.
…