Politiskā un ekonomiskā krīze PSRS

M. Gorbačova iesāktās reformas bija novedušas pie rezultātiem, kuras sākumā bija prognozējušas retais. Pirmajā vietā bija izvirzījušās nacionālās problēmas. Kādreiz cariskās Krievijas un vēlāk padomju režīma apspiestās tautas aizvien noteiktāk pieprasīja pašnoteikšanās tiesības. Neatkarības kustības priekšgalā gāja trīs Baltijas republikas – Lietuva, Igaunija un Latvija, kuras 1940.g. bija okupējusi Padomju Savienība. Baltijā sākās tautu nacionālā atmoda, kas pārauga labi organizētajā politiskajā kustībā par pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu un 1990. gadā Baltijas valstīs atbalstu guva neatkarības piekritēji. Likumīgā ceļā apspiest neatkarības kustību Baltijas valstīs nebija iespējams.
Komunistiskās partijas vadību un bruņoto spēku komandējošo sastāvu, uztrauca iespējamais PSRS sabrukums.
„Perestroika” Baltijā M. Gorbačova nākšana pie varas un viņa sāktās reformas izraisīja daudzas pārmaiņas Baltijas valstu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viena no sabiedriskās kustības asākajām izpausmēm bija oficiālās falsificētās vēstures pārskatīšana. Staļina laika asiņainie noziegumi tika atklāti un izvērtēti daudz pilnīgāk nekā 50. gados. Reformas Baltijas valstīs notika daudz straujāk un sekmīgāk nekā citās valstīs, kuras izveidojās uz bijušās Padomju impērijas drupām. Par vienu no dinamiskākajām zemēm visā Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā tiek uzskatīta Igaunija, taču daudz neatpaliek arī Latvija. Šāda sekmīga attīstība ļāvusi Baltijas valstīm integrēties Eiropas struktūrās, pat ātrāk nekā bija cerēts.1993. gada pavasarī Igaunija un Lietuva kļuva par pilntiesīgām Eiropas Padomes dalībvalstīm.…