Politiskie procesi Eiropā 20.-30.gados

1940. gadā Ribentrops ar vēstuli vērās pie Josifa Staļina un aprakstīja iepriekšējā gadā paveiktos notikumus. Padomju savienības un Vācijas domstarpības bija par Somiju un Rumāniju, kā arī vēstules beigās tik minēts ielūgums Molotovam ierasties uz Berlīni, lai izskatītu PSRS pievienošanos Berlīnes paktam. Starp abu valstu līderiem un kopējās valstu attiecībās bija neuzticēšanās, jo par to arī liecina fakts, ka Molotovs atteicās iekāpt vilcienā, kas viņu eskortētu uz Vāciju. Tam bija vairāki iemesli, jo Padomju savienība uzskatīja, ka vāciešu vilcienu vagonos ir pilns ar noklausīšanās ierīcēm. Sarunas gan tika pārceltas un tās notika mazliet vēlāk un Molotovs izpaudās ar ļoti dzēlīgu taktiku un provocēja augstākos Vācijas valsts amatpersonas.
Kopumā bija ļoti skaidrs, ka Molotova un Ribentropa pakts tika noslēgts savstarpēji un netika sniegta plašāka informācija par citu valstu likteni. Šī Eiropas teritorijas pārdale bija noruna starp divām lielvalstīm, kuras vēlējās panākt starptautisku varu un ietekmi visā pasaulē ar savām ideoloģijām. Starp valstīm PSRS un Vāciju pastāvēja savstarpējās neuzbrukšanas līgums, bet pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Baltijas valstis, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās. Pakta rezultātā no PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības iedzīvotāji, un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki - Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara rezultātā bija spiesta atdot daļu Karēlijas un Karēlijas zemes šauruma.
…