Postpadomju valstu ekonomiskā drošība starp Krievijas "imperiālismu" un Eiropas postmodernismu

ES dalībvalstis apvienojušās kopēju vērtību vadītas. Arī Krievija savā piekoptajā politikā demonstrē noteiktas vērtības, tomēr tā demonstrē anti – Eiropiešu noslieci. Tā meklē attaisnojumus tās rīcībai, izmantojot plašos dabas resursu krājumus savu interešu realizēšanai, nevis kaut kādās kopējās Eiropas vērtības. Jāsaka, ka Krievijas un ES strīdi rodas to vērtību nesakritības dēļ. Kā minējis Ivans Krastevs :” pašreizējo strīdu avots nav demokrātijas un autoritārisma sadursme, bet gan sadursme starp postmoderno valsti, ko iemieso ES un tradicionāli moderno valsti, ko iemieso Krievija”. 1 Citiem vārdiem sakot, Eiropiešu postmodernā sistēma ignorē suverenitāti vai iekšpolitikas un ārpolitikas nodalījumu vienu no otra, kas ir Krievijas politikas prioritātes. Krievija vadās pēc modernistu priekšstatiem par suverenitāti. ES pastāv uzbāzīgas pārbaudes un aktīvs monitorings, savukārt Krievija necieš citu valstu iejaukšanos tās iekšējās lietās. Krievija dod priekšroku tradicionālai „imperiālistiska” stila politikai. Modernisma un postmodernisma pieejas tik ļoti neatšķiras jautājumā „ kā ir”, bet gan jautājumā „ kā vajadzētu būt”, un pēdējā jautājumā iekļautās vērtības ir tik atšķirīgas, ka neļauj iesaistītajām pusēm nonākt pie konstruktīvas vienprātības abpusēju jautājumu risināšanā. Tomēr jāsaka, ka mūs pasaule pārvērtusies tik globālā pakāpē, īpaši ekonomikas jomā (kapitāla brīva plūsma), ka, lai integrētos pasaules ekonomikā, nav iespējams darboties pēc tradicionāliem modernisma principiem. No šāda skata punkta, ir skaidrs, kāpēc Krievija tik asi reaģē uz centieniem iejaukties tās iekšējās lietās, un ir skaidrs, kāpēc Krievijas un ES darbības pamatnostādnes ir absolūti atšķirīgas, radot konfliktsituācijas abu attiecībās. Krievijas vērtības vairs nav piemērotas integrācijai Eiropā. …