Pēteris Liepiņš ir dzimis 1943. gada 28.maijā Ērgļos piensaimnieka ģimenē. 1963. gadā beidzis Ērgļuvidusskolu,LVKTeātrafakultāti(Dailesteātra4.studiju1971.gadā).
Dailes teātra aktieris Pēteris Liepiņš sevi uzskata par labi novērtētu aktieri. Pēteris Liepiņš— ir dzimis Kazas gadā. Aktieris atzīst, ka ir spītīgs, stūrgalvīgs, darbīgs, allaž cīnītājs par taisnīgu lietu, ļoti mērķtiecīgs. Viņš ir arī gādīgs ģimenes tēvs, pavisam noteikti vienmīlis attiecībās ar daiļo dzimumu, prot garšīgi gatavot ēdienu un ļoti mīl dzīvniekus. Viņam pirmajā vietā ir mīlestība. Pēc viņa domām mīlestība sevī ietver visu. Arī darbā varot ielikt mīlestību..
Pēteris Liepiņš vēl joprojām strādā sev vienīgajā Dailes teātrī, nepaliek tuklāks, nekļūst iedomīgs, mīl vienīgo savas dzīves sievieti — Maiju, viņam ir viena vienīga meita Ieviņa.
Pēteris Liepiņš ir kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Apaļo 60.jubileju aktieris nosvinējis ar pirmizrādi Sapņu pīpe — Erika Ādamsona dzeju, mūziku un dejām. Pēteris stāsta, ka E.Ādamsonu ieteicis viņa biktstēvs režisors Kārlis Auškāps. Sieva Maija no dzejoļu krājuma izrakstījusi tos, kuri patikuši viņai. Kārlis uzrakstījis scenāriju un uzvedumu arī iestudējis, šoreiz iesakot uz skatuves aicināt kolēģus — Lilitu Ozoliņu, Vitu Vārpiņu, Jāni Reini, Lauri Dzelzīti.
Viņš atzīst, ka dzīvē neko nenopietni neesot darījis. Lomu bijis pulka, taču visaugstāk aktieris novērtē savas monoizrādes — Alberta Kronenberga Jērādiņu un Ķēniņa Mikabikas raibie svārkus. Šajos skatuves darbos Pēteris, starp citu, bija arī literārā scenārija autors un scenogrāfs, skanēja aktiera paša sacerēti dziesmu teksti (komponists Ungars Savickis). Vēl viņš iestudējis Jāņa Dreslera trāpīgās satīriskās rīmes, atveidodams Jefiņa tēlu. Pēteris ir strādīgs.
Smiedamies viņš stāsta, ka dzīve dalās divās daļās — šaipus Daugavai, kur atrodas teātris, un taipus Daugavai, kur Pēteris dzīvo vienkāršā Imantas divistabu mājoklī. Braucot pēc izrādes vai mēģinājuma no Vanšu tilta līdz mājām, Pēteris nomierinās, un mājās sākas cita pasaule. Viņš īsi pavēsta:”Mājās cenšos teātri iekšā nelaist.”
Pēterim piemīt arī kāds netikums, kuru viņš no sievas cenšas slēpt (kāds naivums, it kā no Maijas kaut ko varētu noslēpt) — aktieris paslepus uzsmēķē. Kad pārbrauc pāri tiltam un nokļūst teātra pusē, jūt, ka nu var uzvilkt dūmu.
…
