Es izvēlējos analizēt pavisam jauna žurnālista Uģa Poļa rakstus par Talantu farbriku, liekas, ka Uģim Polim šīs ir pirmās tādas nopietnās publikācijas avīzē. Es izvēlējos Neatkarīgās Rīta avīzes pielikumu „Mēs”, avīzes jau no 2004. gada 22. maija un 29. maija.
Tā kā Uģis Polis ir jauns žurnālists, tad ir pamanāmas ne tik raksturīgas īpašības publicistikas stilam, viņš vairāk vēršas ar saviem rakstiem pie jauniešiem un tādēļ, manuprāt, tik daudz nedomā par to, kā rakstīt, bet drīzāk gan ko rakstīt. Lai gan nevarētu apgalvot, ka jaunais autors nebūtu korekts, tā nav. Liekas, ka raksti ir uzrakstīti labi, jo iespējams jauns žurnālists vairāk piedomās pie sava stila, jo tas nenāk vēl automātiski, līdz ar to novērzdams kādas nepilnības laicīgi.
Viena no publiscistikas stila pazīmēm ir aktualitāte notikumā. Par šo rakstu droši varu apgalvot, ka uz to laiku tas bija aktuāls, jo tajā brīdī Talantu farbrikas gāja vaļā pilnā sparā. Šobrīd, protams, raksts vairs nebūtu tik aktuāls, bet uz to brīdi bija. Pašķirstot jaunākus pielikuma „Mēs” nummurus, es vairs Uģa Poļa darbus nemanīju, tādēļ secinu, ka viņam lūgts rakstīt tikai uz Talantu Fabrikas laiku, jo pats arī piedalījies šovā un vairāk izprot to no iekšienes. Būtībā viņš ir rakstījis izmantojot klātbūtnes efektu un pašam piedaloties notikumā iekšā. Lai gan tajā brīdī Uģis pats šovā nepiedalījās, bet viņam bija uzkrāta pieredze no iepriekšējā šova, kurā viņš arī piedalījās. Darbs ir mērķtiecīgs un vēsta par dalībnieku popularitātes paliekām un šovu kopumā. Tas mērķtiecīgi atklāj šova aizkulises un par dzīvi ,kas sagaida pēc iznākšanas ārā.
Raksts ir adresēts tiešām plašiem sabiedrības slāņiem, jo šo šovu skatījās gan sirmgalvji, gan jaunieši, gan vidēja vecuma cilvēki, bet vaiāk gan gribētos domāt, ka tomēr jaunieši par šo tēmu interesējās visvairāk. Bet raksti ir rakstīti visiem saprotamā valodā, jo valoda ir vienkārša un trāpīga. Tajā nav izmantoti ne zemteksti, ne arī kādi epiteti un citi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Maz arī sastopami neliterāri vārdi, protams, pa kādam var atrast, kā piemēram, kacināt, necepieties utt., bet šādus vārdus tekstā vajag īpaši sameklēt, jo tie nerēgojas katrā teikumā. Valoda tiešām ir skaidra un trāpīga, teksts ir labi uztverams, jo teikumu konstrukcijas arī ir viegli uztveramas, teikumi gan daudz viens no otra neatšķiras uzbūves ziņā, kā tas ir raksturīgs publicistikas stilam. Teikumu konstrukcijas ir ļoti līdzīgas, gandrīz visi teikumi ir vienāda garuma, kā piemēram: „Viņai pievienojas Roberto, aicinot tomēr ņemt vērā, ka fabrika pirmām kārtām ir šovs, kas paredzēts skatītāju izklaidēšanai.” vai: „Runājot par to, kā jāizturas, lai bez īpašām problēmām sadzīvotu ar sākotnēji pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, fabrikanti akcentē vēsa prāta saglabāšanu.”
…
