PUBLISKĀ RUNA.
Publiskai runai ir klausītājs. Un klausītājs ir runas mērķis. Runā lai uzrunātu un lai dzirdētu.
Veidojot publisku runu, jāņem vērā auditorijas sastāvs, kompetence. Publiskai runai ir daudz klausītāju. Tāpēc jārēķinās ar auditorijas neviengabalainību, cilvēku zināšanu un uztveres atšķirībām Raksturīga kļūda publiskās runās ir pārāk biežs svešvārdu, teminu lietojums, neņemot vērā klausītāju sagatavotību. Mēdz teikt – svešvārdus lieto tie, kam ir izglītība, bet vēl nav zināšanu. Runātājs neatstāj par sevi zinoša cilvēka iespaidu, ja neprot svešvārdos ietverto domu pateikt arī tos nelietojot. Izņēmums ir specifisku terminu un apzīmējumu lietošana runājot ar speciālistiem.
Publiskā runa ir pakļauta tekstveides nosacījumiem, uzstājoties doma izsakāma, ne tikai atsevišķos teikumos, bet teikumu kopās, kuru uzbūvei jāatbilst tekstveides likumībām. Runājot pārāk īsos teikumos uzstāšanās būs deklaratīva, nerosinās dialogu, pārāk koncentrēta informācijas sniegšana neļaus dzirdēto uztvert pilnībā, analizēt.
Koptas publiskās runas vispārīgās iezīmes:
1) mērķtiecība (Skaidrība, ko grib pateikt, ko ar runu vēlas panākt.);
2) dzirdamība (Precīza valodas skaņu izruna un pietiekams skaļums.);
3) atbilstība literārajai valodai (Domu izteikšana visiem saprotamā, pieņemamā veidā.);
4) saprotamība (Runātāja kompetence, klausītāju īpašību ievērošana.);
5) interesantums (Izteiksmīgas runas pamatu ievērošana, labs humors.)
Publiskā runa ir visciešākā veidā saistīta ar runas mākslas pamatlikumiem. Runājot vienmēr ir svarīgi, lai izruna būtu skaidra un pareiza. Runas mākslas pamatviela ir valoda, ko cilvēks izveido ar saviem runas orgāniem no balss skaņām, sarindojot tās vārdos, turklāt tas prasa arī tehnisku veiklību.
Publiskā runā iespējams izmantot ne tikai stāstījuma teikumus vien, bet iesaistīt arī citus teikumu veidus. Ar jautājuma teikumiem ir iespējams saasināt klausītāju uzmanību. Rosinājuma teikumos ir izteikta vēlšanās pievērst klausītājus saviem uzskatiem, ietekmēt pārliecināt. Runai ir jābūt interesantai jums pašam un tā tai arī jāskan. Ja runājot jūs garlaikojaties, garlaikosies arī klausītāji.
“ Nopietna attieksme pret referātu.
Tribīnē viens salmus kuļ.
Zālē klusums. Visi guļ.”
E. Plaudis.
…
