Purvi un to veidošanās, vecums, ģeoloģiskā uzbūve

Purvs ir pārlieku mitrs Zemes virsas nogabals, kurā pastāvīga vai ilgstoša periodiska mitruma apstākļos izveidojie ne mazāk kā 30 cm biezs trūdas slānis, ko sedz specifiska purva veģetācija.
Purvi uzkrāj ūdeni, tādejādi ietekmējot tuvākās apkārtnes klimatu un ūdens režīmu. Purvi attīra piesārņotos lietus ūdeņus un virszemes ūdeņus. Ja nosusina purvus pazeminās gruntsūdens līmenisun ūdens notece kļūst neregulāra.
Purvu kopplatība pasaulē ir 450 milj. ha, bet to izvietojums ir nevienmērīgs. Visvairāk purvu ir ziemeļu puslodes merenajā joslā. Lielas pārpurvotas teritorijas ir arī citās klimatiskajās joslās D-Amerikā (Brazīlija), Āzijā (Indijā), Āfrikā, kur to rašanos veicina lielais nokrišņu daudzums un līdzenais reljefs. Eirāzijas un Z-Amerikas arktiskajā joslā sastopami sasaluma purvi bez kūdras, ar grīšļu biocenozēm. Okeānu piekrastē Centrālajā un Dienvidamerikā, Centrālajā Āfrikā, Austrālijas plešas mangroves, kas arī ir savdabīgi purvi.…