Raiņa "Daugava", mana Daugava, mūsu Daugava

Tik skaistu latviešu valodu vēl neesmu redzējusi nekur! Vārdi kā pērles, no kurām darinātas rindas, kas savijas plūstošos pantos, ko aiznes atskaņu straume. Mūsu brīnišķīgā valoda vien ir cīņu vērta. “Daugava” ir ne tikai tautai radīts darbs, tā ir literārā māksla, īsts daiļdarbs.
Personīgi man Daugava ir īpaša, jo ar to man saistās mana bērnība. Es piedzimu Ķegumā, pilsētā, kas radās, ap 1939. gadā uzcelto Latvijas pirmo hidroelektrostaciju. Tas ir īpašs brīdis mūsu vēsturē, jo iemācījāmies vēl vienu veidu, kā izmantot Daugavas spēku. Man ir palaimējies, upi es redzu no savas istabas loga, mēdzu sapņodama vērties tajā vakaros, esmu redzējusi to aizsalušu, skaļu, kad vasaras beigās tiek atvērtas slūžas, drūmu, kad tā atstaro negaisa mākoņus, bet vienmēr skaistu. Mūsu ģimenē ir tradīcija, mēs peldamies visu gadu, neatkarīgi no laikapstākļiem, un tas mums vienmēr ir kopīgs notikums. …