“Mesti ir kauliņi:
Brāžat uz priekšu, viesuļi!”
Augsne ir sagatavota, ir pienācis laiks mesties cīņas ugunīs!
I Pavasaras pērkonos
Tautas prātos atviz doma par brīvību. Pašiem savu! Vairs nekādu svešu roku vadītu likteņu! Jau sen pastāvošā valstiskā iekārta tikusi skalota un grauta no apakšas. Ir pienācis laiks izdarīt uzvaras grūdienu, lai viss sabrūk acīmredzami. Viss ziedonī! Gaismas pils celsies! Tik jāpamodina snaudošā tauta, acis, kas kaunās gaismas. Saule vēl nav modusies, bet laiks jau mainās augšup. Pavasara vētrām jāšķīstī pasaule, jāaizpūš, jānoslauka nost “sīkā laika” pelēkais tvaiks. Nu jau pats rāmākais nemierā, bet klaji pārrunā, ka sals to neizturami māc. Tā, kā līdz šīm, jau nu gan vairs nebūs! Neatturams spēks, liela apņēmība pārņēmusi atmodas vēstnešus. …