Šobrīd Latvijas rūpniecības ražošanas apjomus ļoti negatīvi ietekmē gan ārējā, gan iekšējā pieprasījuma samazinājums. Septembrī vislielāko devumu šajā kritumā deva ar mājokļu būvniecību un iekārtošanu saistītās nozarēs, kas galvenokārt ražo eksportam. Koksnes produktu izlaide gada laikā samazinājusies par 18.5%, un mēbeļu ražošana par 30.1%. Arī pārtikas rūpniecības izlaides samazinājumu par 4.7% daļēji izskaidro eksporta pieprasījuma samazinājums, tomēr šajā gadījumā iekšzemes pieprasījums ir salīdzinoši svarīgāks.
Par laimi, ne visās nozarēs eksporta pieprasījums samazinājās, metālu ražošana pieauga par 16.1%, pateicoties to eksporta potenciālam.
Domāju, ka atlikušajos mēnešos rūpniecība vēl nespēs pārvarēt kritumu un panākt izaugsmi. Arvien mazāku devumu dos tās rūpniecības nozares, kuru produkti tieši konkurē ar Āzijas ražotājiem, piemēram, plaša patēriņa tekstilizstrādājumi. Tomēr Latvijas ražotāju eksporta potenciāls ir ļoti labs, proti, Latvijas īpatsvars galveno tirdzniecības partneru importā saglabājās vai pat pieauga, par spīti pieaugošām darbaspēka izmaksām. Latvijas rūpniecība varētu sākt atkopties līdz nākamā gada vidum, kad pasaules ekonomika būs atguvusies no kredītu deficīta akūtākajām izpausmēm.
No 2008. gada janvāra līdz augustam rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 3195 milj. Ls, tai skaitā augustā - 391.1 milj.Ls, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Igaunijā septembrī rūpniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 7.3%, Latvijā par 2%.
2008. gada augustā, salīdzinot ar 2008. gada jūliju, rēķinot salīdzināmās cenās, rūpniecības produkcijas apjoma indekss, izņemot tvaika un ūdens apgādi, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 2%. …
