Recenzija par grāmatu un filmu "Limuzīns Jāņa nakts krāsā"

Filma diezgan līdzīga grāmatai, tomēr bija manāmas dažas izmaiņas, piemēram, filmā Mārtiņu Tūteru sauca par Ēriku Tūteru, Daumantu par Jāzepu un Elgu par Veroniku. Tāpat arī bija arī dažas kļūdas pašā sižetā. Filma parādīja pilnīgi citu skatu uz šo stāstu. Grāmatā Dagnija bija radījusi maigas būtnes attēlojumu, bet filmā viņa tika parādīta kā skarba pusmūža sieviete, kura ir izaudzinājusi piena puiku. Savukārt Mirtas tante likās mīļa un jauka večiņa. Arī citi varoņi radīja pilnīgi ačgārnu priekšstatu. Vienīgi Veronika (Elga) un Jāzeps (Daumants) bija saglabājuši nemainīgus manus uzskatus.
Vieta, kur risinājās šis sižets bija ļoti skaista. Īsti lauki, latviešu lepnums. Bija prieks skatīties, ka Latvijā ir bijuši tādi apvidi. Iespējams tas ir tikai tādēļ, ka esmu pilsētniece, es neuzskatu ka Latvijā ir palikuši daudz tādas vietas kā Raiskumā.
Es varu lepoties ar to, ka latviešiem ir spējuši uzņemt šādu filmu. Viņa ir ļoti interesanta, bet vienlaikus garlaicīga. Latviešiem ir grūtības uztaisīt filmu, kas būtu interesanta priekš jauniešiem. „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” nav nekāds izņēmums. Tomēr atšķirībā no daudzām citām filmām viņai ir interesants un aizraujošs sižets.…