Reformācija un renesance ir izveidojušās no tām kopīga avota, kas sekmē un veicina to korelāciju, tomēr turpmākajā notikumu gaitā to ceļi šķirās.
Renesansei raksturīgajā literatūras, zinātnes un mākslas uzplaukuma laikā klasiskie paraugi tika uztverti kā patiesības un priekšstatu mērs. To iespējams uzskatīt par garīgo spēku, kas salauza pastāvošo vidusslaiku sistēmu un aizsāka pārmaiņu laiku, kurš pakāpeniski sāka veidot pārmaiņu laiku, kas veicināja “modernās Eiropas izveidi”. Tostarp noteikti jāmin, ka renesances ietekmē izveidojās sliktā baznīcas slavas, kas mazināja baznīcas ietekmi, neskatoties uz to, ka tā līdz šim tika uzskatīta par autoritāti jebkurā dzīves jomā. Baznīcu vara, ietekme pakāpeniski saruka līdz reliģisku jautājumu pārvaldei. Tā rezultātā mākslas, kultūras, valdnieku, zinātnieku un filozofu politika arī atbrīvojās baznīcas kontroles un beidzot varēja izpausties. …