Reiz "Braku" pagalmā...

Kad Rūdolfs Blaumanis slimoja ar tuberkulozi, tapa daudzi viņa izcilākie dramaturģijas darbi. Vēlāk pēc kāda laika atkal Rūdolfam Blaumanim pasliktinājās veselība un viņš devās uz sanatoriju Somijā. Bet ārsti nevarēja neko līdzēt šim izcilajam rakstniekam un četrdesmit piecu gadu vecumā Rūdolfs Blaumanis nomira… Latvija pēc Rūdolfa ļoti skuma un skumst vēl arvien, jo Rūdolfs Latvijā bija pats pirmais izcilātākais dramaturgs. Viņš spēja aizkustināt katra cilvēka dvēseli, liekot lietā daļiņu savējās. Latvijā Rūdolfs Blaumanis ir lielākā vērtība, jo viņu var uzskatīt par pirmo latviešu novelistiskas tēvu un reālpsiholoģijas žanra aizsācēju.
Reiz ’’Braku’’ pagalmā skanēja puisēna smiekli, bet tagad jau slima vīra pēdējās atvadas. Rūdolfa Blaumaņa mūžs bija skumjš, jo visu mūžu viņš bija dzīvojis viens pats. Viņš jutās vientuļš, jo viņa dvēselei nepietika tikai ar ’’Braku’’ mājas dvēseli. To, ka ’’Brakos’’ bija dvēsele man sirds saka. Rūdolfa dvēsele bija pārāk gaiša mūsu bargajai pasaulei. Un, lai kur arī Rūdolfs Blaumanis dotos dvēsele saruka no apkārtējās vides, vienīgā vieta uz pasaules bija ’’Braku’’ mājas, tās vienīgās bija tik pat tīras kā Rūdolfa. Bet slimojot ar tuberkulozi Rūdolfa dvēsele bija pārāk tālu no dvēseļu radiniekiem, tādēļ tā neizturēja. Un vienkārši, bet sāpīgi aizgāja.
…