Retardēto bērnu brāļi un māsas

Izvēloties plašajā tēmu klāstā, mani ieinteresēja tieši šī, maz izpētītā, bet, manuprāt, ļoti nozīmīgā tēma gan konkrētajai ģimenei, gan sabiedrībai kopumā, par pārējajiem ģimenē augošajiem bērniem, kuriem ir vai nu jaunāks vai vecāks brālītis/ māsiņa, kurai ir garīgās attīstīgas traucējumi.
Garīgi slims bērniņš, viennozīmīgi, ģimenei prasa papildus uzmanību, iecietību, izturību un atšķirīgāku izturēšanos, nekā pret veselajiem bērniņiem.
Savā referātā centīšos, ieskicēt kā jūtas, rīkojas, kā izprot savu ģimenes situāciju garīgi atpalikušo bērniņu brāļi un māsas, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski.
Kā bērns uztver faktu, ka brālītis vai māsiņa ir savādāks/ a nekā citi bērni?
Vai palielinātā atbildības ar ko jāsaskaras ikdienā nepalielina bērnu atbildības sajūtu- gan par sevi, gan atpalikušo brālīti vai māsiņu? Manuprāt, šī būtu pētījumu ievērības cienīga problēma.
Es centīšos īsi ieskicēt šo situāciju, kad ģimenē aug gan garīgi atpalicis, gan vesels bērns, raksturīgākās problēmas un vajadzības apskatīšu.…