Kas atšķir Vestminsteres demokrātijas modeļa demokrātiju no konsensa demokrātijas?
Leipaharts savā darbā veicis analīzi starp demokrātiskas valsts pārvaldes formām, analizējot gan Vestminsteres demokrātisko modeli, gan konsensa modeli, kā arī veicot pētījumos vairākas valstīs, kuros tiek realizēti šie modeļi un cik tuvu šīs valstis ir abiem ideālajiem demokrātiskajiem modeļiem, arī cik lielā mērā valdība ir spējīga rīkoties saskaņā ar cilvēku vēlmēm. Tādējādi Vestminsteres un konsensa modeļu izstrādāšanas mērķis ir risināt problēmas, kas ir demokrātiskajās valstīs, kurās darbojas šie modeļi, kā arī noteikt, kurš modelis ir kurai valstij piemērotāks. Tomēr, ka Leipharts ir minējis, ka nav neviena ideāla valsts, kura pilnībā vadītos un būtu ievērojusi visus modeļa priekšnoteikumus, lai tas valstī darbotos. Tas skaidrojams ar to, ka katrai valstij ir atšķirīgi apstākļi un situācijas, kas iespējamos modeļa kritērijus var radīt nerealizējamus konkrētā valstī.
Viena no būtiskākajām atšķirībām starp Vestminsteres un konsensa modeļiem ir tāda, ka pirmajā izpildvara ir praktiski atkarīga no likumdevējvaras, jo izpildvara atrodas viena politiskā spēka rokās - otrs atrodas opozīcijā. pretēji konsensa modelim, kur abas varas ir strikti nodalītas. Vestminsteres modelī darbojas gan augšpalāta, kuru pārstāv federālo zemju pārstāvji un apakšpalāta, kuru vēlē tauta.
…
