"Roma nav mirusi, jo tā dzīvo mūsos" (A.Franss)

Antīkā pasaule kopumā un kristietība ir Eiropas civilizācijas stūrakmeņi, mūsdienu sabiedrības izcelsmes avots. Kaut gan ar Romas bojā eju bija sācies cits laikmets, tomēr Roma vēl joprojām dzīvo mūsos, tas ir, politikā, arhitektūrā, zinātnē un ne tikai. Tas skaidrojams ar to, ka Senajā Romā pirmo reizi bija realizēta iespēja izveidot vienotu civilizācijas pasauli. Manuprāt, romieši lika pamatus eiropeiskajam individuālismam vēstures attīstībā.
Senajā Romā sabiedrībai bija bagāta zinātne un kultūra. Pasaules slavu iemantoja dzejnieki Vergīlijs, Horācija un Ovīdija, kas pieder pie mūsdienu klasikas, astronoms, matemātiķis un filozofs Klaudijs Ptolomejs, viņa grāmatā „Almagest” sniegta informācija par karšu veidošanu un uzskaitītas ievērojamas Eiropas, Āzijas un Āfrikas vietas pēc to ģeogrāfiskā platuma un garuma. …