"Roma nav mirusi, jo tā dzīvo mūsos" (A.Franss)

Mūžīgās pilsētas Romas republika un impērija ir radījusi paliekošas un nezūdošas vērtības daudzās kultūras un sadzīves jomās. Jau neskaitāmas paaudzes ir mantojušas romiešu sasniegumus amatniecībā, filozofijā, izglītībā, literatūrā, mākslā, medicīnā un zinātnē.
Stoicisma aizsākumi meklējami jau Senajā Grieķijā, taču 2.gs. ar to iepazinās arī romieši. Senās Romas filozofija ir apliecinājums tam, ka sabiedrības filozofisko domu un pasaules uztveri var ietekmēt laikmeta krīze. Cilvēki izmisīgi un neatlaidīgi vēlējās rast atbildes uz jautājumiem, kā saglabāt savu brīvību un neatkarību laikā, kad valstī tika ignorētas visas cilvēka tiesības. Viens no slavenākajiem stoiķiem ir Seneka. Viņš mēģināja parādīt, ka vienu un to pašu domu var apskatīt no dažādiem aspektiem, nevis mēģināja pierādīt cilvēkiem, izmantojot argumentāciju. Nevar nepieminēt arī domātāju Lukrēciju Kāru un mūsdienās ievērojamo retoriķi Marku Tulliju Ciceronu. No sengrieķu filozofa Platona uzskatiem izveidojās neoplatonisms, kura izcilākais romiešu pārstāvis bija filozofs Plotīns. Viņš pasauli skatīja pretpolos. Renesanses laikmeta domātāju uzskati attīstījās galvenokārt no neoplatoniķu teorijas,
Viens no romanizācijas galvenajiem uzdevumiem bija provinču iedzīvotāju pielāgošana romiešu dzīvesveidam, kā rezultātā izveidojās mūsdienu romāņu – franču, spāņu, portugāļu, itāliešu u.c. - valodas.
…