Nākamās krājuma nodaļas nosaukuma “Nagulaka Guņajiņai” vēstījums man palicis neizprasts. Skaidrs, ka autors runā par abām kultūrām politiskā un tiesību kontekstā, tas atklājas, piemēram, dzejolī “Virs Phenjanas riņķo baloži”, kurā atspoguļota sievietes loma Austrumu pasaulē “Meitene no diplomātiskā korpusa/ Ieslēdzas vannasistabā/ Un atver krānu/ Lai noklausīšanās ierīces neierakstītu/ Kā viņa raud”. Dzejolī “Apartamenti ar skatu uz Kremli” autors apraksta politiskos draudus Rietumu pasaulē, piemēram, Latvijas drošības risku, esot robežvalstij ar Krieviju. Šajā krājuma nodaļā nav daudz neparastu dzejoļa formu kā citās, taču autors izmanto daudz perifāžu, piemēram, “industrijas giganti”, “virtuālajā skudrupūznī”. Kā arī dzejoļos atrodamas daudz hiperbolas “Uzsliet sniegavīram plecos/ Zemeslodi”, “mēness izplešas kā miroņa acs”, “Viņi atlido no visas pasaules”, jāsaka, ka hiperbolas ir bieži pārstāvēts trops šajā krājumā. Vēl nodaļā īpašu uzmanību man lika pievērst īpatnās dzirdes un redzes gleznas, piemēram, “Acu priekšā uzplaiksnījušas zibspuldzes/Izsaukts aklums”, “Un ausīs iegriežas/ Kaut kas no ķīniskas intonācijas/ It kā tūkstošiem krītiņu/ Uz tūkstošiem skolas tāfeļu/ Uzrakstītu vienu hieroglifu”.…