Romas impērijā sabiedrības sociālā struktūra tika ārkārtīgi vienkāršota, un sabiedrības īpašuma polarizācija sasniedza galēju pakāpi. Vienā sabiedrības galējībā bija neliela bagātu cilvēku grupa: jātnieki un aristokrātija, ko veidoja patricieši un turīgākie plebeji. Turīgā elite bija vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, kad Romas impērijas iedzīvotāju skaits bija aptuveni 50 miljoni cilvēku. Otrās Romas sabiedrības galējībā atradās miljoniem vergu.
Romas sabiedrības struktūra veidojas pēc vairākām pazīmēm, bet galvenie iedzīvotāju slāņi tika sadalīti 4 grupās: patriciešos, klientos, plebejos, vergos. Katrai grupai bija savas tiesības un pienākumi, tie ieņēma noteiktu vietu sociālajā hierarhijā un nodarbojās ar īpašu nodarbi.
Agrīnā Romā bija zemkopju sabiedrība, kur valdošā vara piederēja nelielai dižciltīgu ļaužu grupai, ko sauca par patriciešiem. Vārds ‘patricietis’ no latīņu “pater” nozīmē “tēvs”. Tēvs nozīmēja gan daudzu dzimtas vadītāja, gan atkarīgo cilvēku patrona un vergu īpašnieka stāvokli, kas bija mantojams. Patriciešiem bija dominējošs stāvoklis un ekskluzīvas tiesības: viņi pārvaldīja valsts, ievēloties senātā, viņiem bija izšķirošs vārds, balsojot. Patriciešiem piederēja lieli zemes īpašumi un ganampulki, bet vīrieši patriciešu grupā kalpoja privileģētajos karaspēkos: jātnieku un smagsvara kājnieku sastāvā, kur saņema lielāku karalaupījumu. Viņu spēks bija kopīgs vārds, stingrā dzimtas organizācija, kopīgi kulti un politiska draudzība.…