Eseja
Saknes ir varena lieta, ja vien var paņemt tās līdzi.
Eseju gribētu iesākt ar tādu teikumu: katram kokam ir sakne. Bez tās koks nevarētu izaugt. Kokam ir arī atzarojumi. No atzarojumiem izaug vēl kāds atzarojums utt......
Tagad es jums izstāstīšu savu viedokli par šo tematu. Varētu teikt, ka visa pamatā ir sakne. Bez tās nebūtu ne es, ne jūs un arī citi. Ja nebūtu saknes, nepastāvētu tāda valsts kā Latvija, Anglija un visas pārējās. Bet tad rodas jautājums, kur tad rodas tās saknes? Vai tad no saknes saknīte var izaugt? Mana atbilde ir jā. Vai to var arī paņemt līdzi? Esmu pārliecināta ,ka var gan, tādēļ tagad es jums to centīšos pierādīt.
Esejas sākumā jau jums pieminēju tādu lietu ,ka bez saknes nevarētu pastāvēt valsts. Kā gan vispār tāda Latvija radās? Kā jau Bībelē rakstīts, ka visu zemi ir radījis Dievs. Nu labi, lai tā būtu. Uzskatīsim, ka tā arī ir, lai gan par to vēl tagad strīdas. Rakstīts arī tas, ka viņš radīja pirmos cilvēkus. Un tālāk viņš ļāvis šiem cilvēkiem rīkoties. Pagāja kāds zināms dzīves posmā un cilvēki atklāja darbarīkus un laika gaitā viņi sāka nodarboties ar lauksaimniecību. Cilvēki dzīvoja un laika gaitā atklāja kaut ko jaunu, taču vienmēr tā nebija, ka nākamiem cilvēkiem vajadzēja atkal visu no jauna atklāt, jo no iepriekšējam paaudzēm viņi mācījās un centās visu izdarīt labāk. Šis bija viens stingrs piemērs par saknēm. Bet tagad turpināšu iesākto.