Saruna ar sevi

Un atkal tā balss, ko esmu dzirdējusi tik daudz reiz. Es nesaprotu no kurienes tā nāk. No maniem sapņiem, ilūzijām vai no sirds? Tā cenšas kaut ko pateikt. Es nesaprotu, tiešām nesaprotu. Lēnam iemiegu.
Līga! Es dzirdu kāds sauc. Un atkal tā balss. To tagad jūtu es, tā nāk no sirds. Cik daudz Tu esi sāpinājusi, vai vari maz to atcerēties? Neesi palīdzējusi. Runājusi pretī, neklausījusi. Miegā mani pārņem tirpas. Pēkšņi saskrien asaras acīs kā rīta rasa pa logiem pil. Es saprotu, ka esmu sāpinājusi mammu. Tik daudz reižu viņā neklausoties, nepalīdzot. Bet vai tāpēc Tev mani jāmoka, balss? Klusums. Pārdomu brīdis, lai izprastu sevi. …